Riteņu izkārtojums
Motorvagona riteņi parasti ir piestiprināti pie šasijas noteiktā attālumā, un mijiedarbība starp riteņiem un sliedēm ir savienota. Šis dizains neļauj motorvagoniem stūrēt kā parastajām automašīnām, pagriežot stūri, jo riteņu izkārtojums neļauj vispārēji griezties. Faktiski motorvagoni var vadīt visu transportlīdzekli tikai ar rotējošiem gultņiem, kas nav viegli panākams.
Piekares sistēma
Bez riteņu izkārtojuma tā stūrēšanas spēju ierobežo arī motorvagona piekares sistēma. Dzelzceļa vagonu piekares sistēmās parasti tiek izmantoti stingri savienojumi, kas nozīmē, ka katra riteņa vertikālā kustība ir relatīvi neatkarīga. Tāpēc, kad riteņiem jābrauc pa līkumu, tie nevar pielāgoties ceļa izliekumam, izmantojot balstiekārtas regulējumus kā parastiem transportlīdzekļiem. Šī stingrā savienojuma konstrukcija liek motorvagoniem pagriezt visu transportlīdzekļa korpusu, lai tiktu galā ar izliektu gājienu.
Vilces sistēma
Vēl viens iemesls, kas ierobežo motorvagonu stūrēšanas spēju, ir vilces sistēmas dizains. Motorvagona motors parasti ir uzstādīts uz šasijas, nododot jaudu uz riteņiem, izmantojot jaudas pārvades vārpstu. Tomēr vilces sistēmas ierobežojumu dēļ transportlīdzeklis var pārvietoties tikai uz priekšu vai atpakaļ un nevar pārvietoties uz sāniem.
Rezumējot, iemesli, kāpēc motorvagoni nevar mainīt virzienu, ir riteņu izvietojuma, piekares sistēmas un vilces sistēmas ierobežojumi. Šo komponentu konstrukcija nosaka, ka viss transportlīdzeklis var pielāgoties ceļa apstākļiem, tikai izmantojot visu -virsbūves stūres mehānismu.
